Ir februāris un mēs tā esam noilgojušies pēc saules! Šis ir īstais brīdis, lai sāktu plānot nākošo piedzīvojumu, tāpēc izlēmu beidzot uzrakstīt par mūsu pieredzi ceļojot kopā ar mazu bērnu. Par šo tēmu domas dalās (kā jau visās tēmās, kas saistās ar jaunajām māmiņām). Ir tādi vecāki, kuri saka, ka ceļot kopā ar maziem bērniem nav nekādas jēgas, jo viņi tāpat neko no tā neatcerēsies. Ir daļa, kas saka pilnīgi pretējo, ka kā gan mēs mazos varētu kaut kur atstāt? Obligāti jāņem līdzi! Un ir vēl trešie – tādi kā mēs, kuriem patīk ceļot gan kopā ar mazo, gan arī šad un tad izbaudīt ātrās brīvdienas bez mazā – nedalītu divvientulību, bet šoreiz par to pirmo variantu.

Vēlos padalīties savā pieredzē, kā mums gāja ceļojot ar Lizeti zīdaiņa vecumā (septiņu mēnešu) uz Horvātiju – Dubrovņiku un nesenā braucienā  toddler vecumā (gads un desmit mēneši vecumā) uz Spāniju – Barselonu. 

Abiem ceļojumiem izvēlējāmies lidot ar lidmašīnu, ideāli, ja rindā esat vienīgie, jo tad ir iespējams mazo nolikt blakus pasēdēt vai atgulties. Varu teikt paldies airBaltic, jo lidojot ar bērnu vienmēr par mums parūpējas īpaši jauki. Ja ir finansiāli iespējams, tad varu ieteikt upgreidot biļetes uz biznesa klasi dienā tieši pirms lidojuma, jo tas izmaksās salīdzinoši mazāk, bet garantēs, ka Jums būs šī brīvā vieta blakus (ja vien ir brīvas vietas šajā klasē). Uz Barselonu es lidoju viena, kopā ar mazo un izvēlējos šo pakalpojumu, jo pārējā lidmašīna bija pārpildīta un nemirkli nenožēloju. Ja šāda iespēja nebūtu, es censtos tikt pie vietas blakus ejai, lai vajadzības gadījumā ērti pārvietotos pa lidmašīnu.

Mūsu līdzi ņemamo lietu saraksts lidmašīnā bija:

Zīdaiņa vecumā – ūdens, Rūdolfa bio biezenīši, autiņbiksītes, mitrās salvetes, maiņas drēbes (ja nu gadās sasmērēties), knupītis, jauns grabulītis,  (šajā laikā vēl aktīvi baroju ar krūti)

Toddler vecumā – ūdens, autiņbiksītes, mitrās salvetes, maiņas drēbes (ja nu gadās sasmērēties), knupītis, jaunas grāmatas ar uzlīmēm, neredzēta rotaļļieta – maza mājiņa ar virināmām durvīm un iemītniekiem, puzle un mans dators ar lejuplādētām multfilmām, kad viss iepriekšnosauktais būs apnicis. Brokastis pieteicu airBaltic mājaslapā – ir īpašs bērnu piedāvājums, vēl biju paņēmusi dažus našķus un pat končiņu uz kociņa, ko man ieteica Biotēkas veikalā.

Ierodoties lidostā (ja ceļojam ar bērnu) droši dodamies visām rindām garām un citi pasažieri vienmēr laipni palaiž mūs reģistrēties pirmos. Ratus parasti atdodu pie lidmašīnas. Zinu, ka Rīgas lidostā ir iespēja ratus nodot uzreiz bagāžā un izmantot lidostas ratiņus, šo iespēju neesmu vēl izmantojusi, pirmajā reizē ņēmu līdzi lielos ratus, otrajā reizē ceļojuma ratiņus. Otrajā lidojumā mums draugi iedeva notestēt trunki koferīti un tas man lieti noderēja, jo brīšos, kad bija jāgaida, tas bija Lizetes izklaides objekts. Noteikti iegādāšos trunki koferīti arī Lizetei.

Ieteikums – plānot lidojumus pielāgojoties bērna ritmam, mūsu gadījumā agros rīta un dienas lidojumus Lizete panes ar smaidu uz lūpām, bet vēlais vakara lidojums bija ar sagurumu (arī mums pašiem), Lizete pēdējos lidojumus lidmašīnā negulēja, bet aizmiga minūti pēc iekāpšanas automašīnā. Ar ausu krišanu ciet Lizetei nav bijušas problēmas. Lidojumi paiet ātri, jo ir tik daudz ko darīt, īpaši viņai patīk skatīties laukā pa logu un pārspriest to, kas tur redzams.

Palikt apartamentos vai viesnīcā? Tas atkarīgs no Jūsu vēlmēm, budžeta un tā – vai vēlaties gatavot bērnam ēdienus pati, vai baudīsiet restorānu un kafejnīcu piedāvājumu. Pirmajā ceļojumā Lizete ēda gan pieniņu, gan biezenīšus – daži man bija paņemti līdzi, citus pati pagatavoju apartamentu virtuvē no tirdziņā nopērkamajiem dārzeņiem. Kā arī kafejnīcās viņa tika pie kāda smoothie vai kartupeļu biezenīša.

Otrajā ceļojumā viņa ar lielāko prieku baudīja jūras veltes kopā ar mums un citus gardumus, es atpūtos no ēst gatavošanas. Vienīgi viņai nebija vēlmes ilgstoši sēdēt pie galda, jo apkārt notika tik daudz kas interesants, tad nu talkā nāca gan grāmatas, gan rotaļlietas.

Aktivitātes uz vietas? Kad esam nonākuši galā, tad galvenais ieteikums ir nebūvēt sapņu pilis, ka varēsiet netraucēti pavadīt visu dienu muzejā, vai pludmalē laiski sauļojoties. Realitāte ir tāda, ka ar tik mazu bērnu Jums būs jāpielāgojas viņa režīmam. Iesaku visu ņemt vieglāk un ļauties sajūtām. Atcerieties, ka tas kāds būs Jūsu ceļojums ir atkarīgs no Jūsu bērna temperamenta un Jūsu gatavības pielāgoties viņa vēlmēm – vienkārši izbaudot kopā laiku. Salieciet plānu – lielos pieturas punktus, ko vēlaties apskatīt un izbaudīt. Vadoties pēc noskaņojuma un sajūtām Jūsu tūristu grupiņā – piepildiet to! Ja arī neizdodas iet pēc plāna, neraizējieties – galvenais ir būt kopā un noķert konkrētās valsts/pilsētas sajūtu un mirkli, jo mirklis ir tik skaists tik tādēl, ka tas ātri gaist!

Ar zīdaini bija salīdzinoši vieglāk, jo viņa vēl gulēja vairākas diendusas, kā arī aizmiga uz nakti ap 21:00 ratos un mēs varējām baudīt naksnīgo Dubrovņikas  romantiku, mierīgi pavakariņot. Kad devāmies atpakaļ uz apartamentiem – pārcēlām mazo kulbiņu gultā un viņa turpināja gulēt. Izdevās arī pasauļoties pludmalē, tur bija iespēja noīrēt šādas atpūtas vietas, kuras ir daudz ērtākas par klasiskajiem sauļošanās soliem.

Ceļojums bija tiešām fantastiska izraušanās no ikdienas un tieši tas, kas jaunajai māmiņai nepieciešams. Spilgti atceros savas sajūtas pēc Horvātijas brauciena, noteikti varu apgalvot, ka man ceļojumā bija vieglāk kā ikdienā, jo Lizetes tētis strādā līdz vēliem vakariem un mazā cilvēciņa rūpes darba dienās bija 90% uz maniem pleciem, bet ceļojumā mēs tās dalījām 50 uz 50 un man likās tik viegli!

Šajā braucienā noīrējām auto Sixt auto nomā, kuriem ir filiāle Latvijā, gan vēl 105 pasaules valstīs un devāmies apskatīt Melnkalni. Iesaku iepriekš sazināties un noskaidrot – vai Jūsu izvēlētajā vietā būs auto sēdeklītis, kas atbilst Jūsu mazuļa vecumam.

Biju paņēmusi līdzi ErgoBaby ergosomu, kas noderēja brīžos, kad ar ratiem nebija iespējams kaut kur piekļūt.

Ar toddler bija interesantāk, viņa ļoti aktīvi iesaistījās visās aktivitātēs, īpaši atmiņā palicis ir lielais akvārijs, kuru ļoti bieži piemin ikdienā – stāsta kādus jūras iemītniekus redzējusi tur. Mēs gan dejojām pie ielu muzikantiem, gan peldējām ar laivu, gan devāmies uz atrakciju parku, gan baudījām dažādus Jūras velšu restorānus.

Ceļojot ar bērnu es izbaudu to, ka varu piebremzēt ikdienas skrējienu (ja vien nav jāskrien pakaļ bēgošai Lizetei) un pavadīt laiku kopā ar visu ģimeni, jo diemžēl ikdienā tas notiek tikai brīvdienās. Ceļojumi ir tie, kas mani restartē un pēc tam uzlādē darīt. Ja man tiktu dota iespēja, es noteikti vēlētos (ar Lizeti padusē un mīļoto pie sāniem) doties ceļojumā apkārt pasaulei.

Padalies ar savu pieredzi ceļojot kopā ar bērniem! Iesaki, kur doties nākošajā piedzīvojumā!

Ja vēlies iedvesmoties mazliet trakulīgākiem ceļojumiem, tad iepazīsties ar manu paziņu, mammu+ ceļotāju – Aigu un viņas dēliņu Rafaelu.

Atgādināšu vēlreiz, ka katrs mēs lietas uzveram citādāk un tāpat ir ar mūsu bērniem – tieši tāpēc jau ir tik interesanti dzīvot šajā pasaulē.