Lēna kafijas krūze un jaunākā prese vai žigls malks tējas un kaut kur fonā burbulējošas rīta ziņas. Pati rītausma vai pēdējā brīža modinātājs. Kāds ir tavs rīts? Un vai tu esi rītu vai vakaru cilvēks?

Mēs zinām – rīti mēdz būt dienas lielā steiga un tas tā ir dažādu iemeslu dēļ. Dažkārt tā ir mūsu pašu tik cilvēcīgā vēlme palikt siltā gultā mazliet ilgāk, citreiz, ja nu gadījies, ka tieši tu esi citu modinātājs, gultās ilgāk miegoties grib ģimenes locekļi, kuriem tev jāpalīdz sagatavoties dienas gaitām. Taču, neatkarīgi no iemesliem rīta steigai, tieši rīti ir vērtīga dienas daļa, kurā pozitīvi sakopot domas un spēkus visai dienai. Tu teiksi – tas nav viegli, nav laika, man nesanāk. Taču mēs sakām – sanāks! Un gribam mazliet, mazliet censties tevi pārliecināt par to, cik vērtīgi ir iesākt dienu citādi. Bez steigas. Jā, tā var!

Nereti mums šķiet, ka lielām pārmaiņām nepieciešams vesels saraksts, milzu soļi un tādējādi mēs bieži vien sabīstamies, ka ar to galā netiksim, un nemaz nesākam. Taču patiesībā tieši mazi solīši ir panākumu atslēga jauniem sākumiem. Arī šādam – citādu rītu sākumam. Piedāvājam dažus ieradumus, kas varētu mainīt tavu ikdienu un padarīt tavu rīta cēlienu kvalitatīvāku.

MODINĀTĀJS AGRĀK un mazie ieradumi, atverot acis
Lai gan bieži vien cilvēki modinātāju mēdz likt agrāk tieši tādēļ, lai šķietami varētu pagulēt mazliet ilgāk, par mērķi sev vari nospraust patiešām nopietnu mošanos agrāk kā ierasts. Bet – mošanos agrāk vari sākt praktizēt pakāpeniski. Pirmajā reizē tās var būt tikai desmit minūtes. Sākotnēji tās pat var būt vienkārši desmit minūtes gultā, neļaujot sev sākt uztraukties par ikdienas skrējienu, bet veltot domas visam foršajam, kas ar tevi noticis vakar vai notiks šodien. Vai vienkārši sapņiem, kurus īstenot. Ļauj sev pasapņot! Ar katru nākamo dienu savu mošanās laiku vari palielināt, turpinot ar mierīgām desmit, divdesmit, trīsdesmit minūtēm.

Svarīgi pie paša rīta sākuma – mošanās – sev apsolīt nestiept roku pēc sociālajiem tīkliem un epastiem telefonā. Ja esi sācis mosties agrāk, sociālie tīkli nekur nepazudīs, tiem varēsi pieķerties laikā, kurā ķēries pirms jaunajiem ieradumiem. Ļauj smadzenēm un acīm pamosties, nemeties sevi piebāzt ar informāciju uzreiz pēc modinātāja zvana. Tā vietā labāk ķerties klāt kam citam..

PATEICĪBAS
Par pateicībām tu droši vien būsi dzirdējis dažādu ieradumu kontekstā – gan savas kopējas emocionālās veselības uzlabošanā, gan labā meklēšanā ikdienas steigā. Bieži šo ieradumu saista ar gulētiešanu – vakaros pateikties dienai, atrast to, kas labs noticis, piedzīvots, sajusts. Taču mēs ierosinām šo pārcelt uz rītu, gulētiešanu atstājot vieglākām domām un pirmsmiega meditācijai. Kādēļ rīts? Krenķi par agru modinātāju vai drēgnu rītu noteikti neveido pozitīvu rīta sākumu. Taču zinām, cik viegli tieši ar šādām domām ir atvērt acis. Un tas nekas. Taču turpinot domāt pateicībās, dienas kopējā sajūta lēnām sāks veidoties pozitīva, neatkarīgi no spalga modinātāja un tumsas aiz loga.

Mosties ar pateicību, ka ir rīts, ka blakus guļ kāds mīļš cilvēks, vai azotē ierušinās kaķis, mosties ar pateicību, ka ir darbs, uz kuru doties, ka galvā rosās plāni, kā uzlabot ikdienu. Pateicības pat par siltu spilvenu un kafijas krūzi, kas gaida virtuvē. Nu, tu jau zini – patiesībā ikdienas skrējienā ir daudz, daudz lietu, cilvēku un piedzīvotā, par ko būt pateicīgam. Lai rīti tam ir žiglais vai lēnais atgādinājums!

STAIPĪŠANĀS
Arī šis ir piemērs tam, ka jau pirmajā dienā nav obligāti jādodas uz sporta zāli vai skrējienā. Līdz tam tu pavisam noteikti vari nonākt lēnām, bet, ja mēdzi sportot jau iepriekš, protams, lēnā un īsā skrējienā vari doties iegūtajās trīsdesmit, četrdesmit minūtēs ar jauno mošanās ritmu. Mēs iesakām sākt ar vienkāršu staipīšanos – to sākotnēji būs vieglāk sakombinēt ar īsākajiem mošanās paradumiem. Staipīšanās vingrinājumus sev piemērotai fiziskajai sagatavotībai atradīsi internetā vai vari palūgt ierādīt kādam fizioterapeitam, trenerim. Staipīšanās lieliski iekustinās kā ķermeni, tā prātu, šai nodarbei vari pievienot arī elpošanas vingrinājumus.

 SAGATAVO DIENAS PLĀNU
Visticamāk, ka tev ir plānotājs, kurā pierakstīti dienas svarīgākie darāmie darbi un tikšanās, taču mēdz būt, ka plānotājā neatvēlam vietu niekiem – izņemt zābakus no kurpnieka, paēst pusdienas, izdzert pāris litrus ūdens, pavadīt laiku ar kādu mīļu cilvēku. Varbūt izklausās banāli, taču gadās, ka tieši šīs tik pašsaprotamās lietas un darbības mēs noliekam otrajā plānā aiz lielajiem darbiem un pat aizmirstam izpildīt. Bet. Pirms ķeries klāt mazo darbu pierakstiem, iesakām noformulēt vienu svarīgu teikumu – dienas mērķi – pēc kura vadīties savās gaitās. Angliski šo mēdz dēvēt par “day intention” jeb dienas nodomu. Tas var būt abstrakts un filosofisks, piemēram – “Sekot straumei”, “Ienest dienā vairāk miera” vai “Pieņemt visu, kas šodien notiek”, taču var iekļaut sevī ar dienu saistītus iedrošinājumus (piemēram, zinot, ka gaida liela prezentācija vai uzstāšanās) – “Parādīt sevi!”, “Iepauzēt, pirms atbildēt impulsīvi”, “Teikt paldies”. Dienas nodoms ir kā dienas virsraksts, kuru radot, tu vari sev atgādināt – šodien es daru tā, mana šodienas noskaņa un spēks būs šāds!

Un tālāk? Velti piecas minūtes sava rīta cēliena, lai uz papīra lapas vai plānotāja tukšajām iedvesmas lapām pierakstītu tiešām strukturētu dienas plānu. Šādi uz papīra uzliekot darāmo, parādīsies arī iespēja laiku mazākiem un lielākiem darbiem atrast, kaut citkārt būtu licies, ka laika tam nav. Vari šo plānu sadalīt arī daļās – svarīgākie darbi, mazāk svarīgie, taču noteikti izdarāmie darbi, darbi, kurus būtu vēlams izdarīt šodien.

PASAKI SEV, CIK LABS ESI
Tas varētu izklausīties pēc pašpalīdzības grāmatu pirmā punkta, taču rīta steigā, kurā mēs mēdzam kļūt pikti uz sevi par aizgulēšanos, par nosmērētu kreklu, aizmāršību un citām ikdienas lietām, mums sev daudz, daudz biežāk vajadzētu atgādināt, ka esam labi, stipri un varoši. Uzmetot žiglu aci spogulī, pateikt paldies par veselību, šķietami muļķīgi, taču sirsnīgi pasmaidīt, “iestatīt” savu galvu uz “es esmu labs, šodiena man izdosies!”. Jo kādam tas mums ir jāatgādina. Un mēs varam būt pirmie, kas to izdara. Runājot ar sevi – gan domās, gan vienkārši sevi uzslavējot – ir vērts izmēģināt runāt afirmācijās. Tas ir, vēlamo teikt jau tagadnes formā. Piemēram, nevis “šī būs lieliska diena”, bet “šī IR lieliska diena”, nevis “es būšu labāks”, bet gan “es ESMU labs” utml. Savas domas ievirzīt gultnē, kura nevis noliedz vai tikai pieļauj iespēju uz kaut ko labāku, bet to pieņem jau par esošu. Lai piepildās!

Ir daudz mazo ieradumu, kas galu galā var izveidot kopainu ne tikai rīta cēlienam, bet visai dienai. Tie ir mazi soļi, kas beigās kļūst lieli. Ļoti ceram, ka palēnām arī tev izdosies kādu no tiem ieviest savos rīta rituālos. Mazpamazām uz lielām lietām un sapņiem!

Vairāk par ikdienas rituāliem un kā būt mājās strādājošai mammai, lasi šeit!

foto: Una Matison & Kristīne Grīnvalde