Uz festivālu ar Lizeti

Vasara nav īsa, tā ir ātra. Ir jāpaspēj tik daudz, jo mums doti vien trīs mēneši laika uzņemt saules eneŗģiju garajam un vēsajam laikam. Šīs brīvdienas lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir bijušas ātras, jo kā jau katru gadu, arī šogad, vasaras viducī notika Baltijā lielākais mūzikas un mākslas festivāls “Positivus”.

Par to, ka šogad dosimies atpūsties man šaubu nebija, taču ilgi prātoju par to, kā labāk visu samenidžēt. Lizete vairs nav mazais, mierīgais bumbulītis, kurš gulēs ratos un priecāsies par kokiem un krāsainajiem karodziņiem virs galvas. Viņa jau ir mazs cilvēkbērns, kurš vēlas izzināt plašo pasauli, iet ar savām kājām, kur vien vēlas, katru dienu mani pārsteidz ar jauniem vārdiem un prot pateikt, ja viņa kaut ko vēlas vai nevēlas. Man bija skaidrs tas, ka es vēlēšos šīs krāsainās brīvdienas pavadīt kopā ar viņu un nevēlēšos atstāt meitu mājās, jo brīvdienas ir laiks ko mēs pavadām trijatā.

Patiesībā, jau tad, kad es biju gaidībās, cerēju, ka mans bērns būs tik optimistisks un sabiedrisks, ka mēs varēsim doties, gan uz festivāliem, gan ceļot un tā arī ir. Es nezinu vai es pati sevi saprogrammēju un tā noskaņoju, ka viņa nebūs šķērslis aktīvam dzīvesstilam vai viņa mani sadzirdēja esot vēl manā vēderā, bet mums izdodas. Lizete patiesībā ir pat stimuls dzīvot vēl aktīvāk, jo es vēlos viņai parādīt, ka šī pasaule ir iespēju pilna, atliek vien uzdrīkstēties.
Šis bija Lizetes trešais Positivus, ja skaitam pirmo reizi, kad viņa bija manā vēderā. Toreiz gan es atbraucu tikai uz vienu dienu, jo grūtnieču toksikozei patika mani pamocīt.

Iepriekšējā gadā (2015.) mēs arī devāmies visi trīs. Toreiz noīrējām kemperi, noparkojām tuvu ieejai un rezultātā man bija vieta, kur netraucēti pabarot viņu ar krūti, sava duša un wc, kur ne ar vienu nebija jādalās. Lizete bija sešus mēnešus jauna. Ap deviņeim aizmiga ratos un mēs turpinājām čilot. Protams, koncertus klausijāmies no pēdējām rindām un daudz laika pavadīju atpūtas zonās, bet man, kā jaunajai māmiņai, tas bija tik ļoti svarīgi – izrauties no mājas.

Šogad mēs atradām savu ideālo variantu, mums līdzi brauca draudzenes māsīca, kura ir profesionāla auklīte un, tas nozīmē, ka tad, kad es Lizeti noliku gulēt, tad viņa palika mūsu apartamentos (paldies mūsu Salacgrīvas draugiem par izmitināšanu) un es varēju doties izdejoties. Vienā vārdā sakot – perfekti! Pa dienu mēs dzīvojāmies visi kopā, baudījām mūziku, atmosfēru, ēdienu, jūru un ap 23:00 es devos nakts apgaitā.
Positivusā tiek īpaši domāts par bērniem, kā jau katru gadu, arī šogad bija īpašā bērnu zona ar dažādām spēlēm un aktivitātēm. Lielākus bērnus (no trīs gadu vecuma) ir iespējams arī atstāt kopā ar Laumiņas rezidences auklītēm. Tur notika gan ZINNO eksperimentu šovs, gan Andžeja Grauda bungu skola, gan franču valodas iepazīšana caur dziesmām kopā ar Francijas institūtu Latvijā, gan tikšanās ar Lupi no “KasTeEsTe” un daudz citas aktivitātes.

Brīvdienas festivālā ir liels piedzīvojums, lai tas noritētu pozitīvi, atliek kārtīgi sagatavoties, padomāt par visiem iespējamajiem scenārijiem un ļauties. Noteikti nevajaga iespringt uz kaut kādu plānu, bet pielāgoties mazā cilvēka ritmam, tad stresa nebūs un brīvdienas būs izdevušās.

Starpcitu, mēs festivālam gatavojāmies kopā ar Lizeti, gan krāmējām somas, gan veidojām aksesuārus. Paldies manai draudzenei Madarai no @domoreshoes, ar kuras palīdzību radās skaistā galvas rota.

Paldies Dacei Alpai un Laurai Grēviņai, dzirdot viņu pozitīvo pieredzi festivālos, kopā ar maziem bērniem, man bija skaidrs, ka tas nav neiespējami. Starpcitu, Daces un Sibillas piedzīvojumiem vari sekot līdzi viņu instagram kontā un izlasīt par Lauras un Everta pieredzi Positivusā vari viņas blogā.

Atpūsties festivālā kopā ar bērnu ir iespējams, īpaši, ja esat palielāka kompānija. Citas mammas darīja tā, ka trešajā dienā festivālu baudīja kopā ar mazajiem, arī tas ir labs variants kā mazajam parādīt, kas ir festivāls un novērot viņu, iespējams, ka ies tik labi, ka nākošajā gadā ir vērts mazo ņemt līdzi uz visām dienām.